**Ko tur padarīsi, rādās sapņos, un viss.
**Šodien negaidīti izlīda Goblins, tas, kurš Dmitrijs Pučkovs. Tulkotājs un visas Krievzemes vatņiks.
Viss sākās ar kādu puisi bunkurā (blindāžā?) ar ložmetēju, kurš pēc rācijas norādēm novāca klāt lavošos kājniekus. Bunkurs bija komfortabls, ar ripas telefonu, galdu, plakātiem, un ergonomisku krēslu. Un tiklīdz viņš nolamājās, ka neredz visus, tā no aizmugures blindāžā ienāk Goblins, pārgriež viņam rīkli ar nazi. Pēc tam izvelk grimu, un maina ārieni, lai izskatītos pēc nogalinātā.
Kad atnāk dienesta biedri, Goblinu neatklāj. Tā mēs uzzinām, ka patiesībā viņš nav Dmitrijs Pučkovs, bet gan īstajam Pučkovam Goblins no mugurpuses pārgrieza rīkli.
Otrajā epizodē, vecumdienās, Goblins pārcēlies uz Odesu (acīmredzot, tomēr ieņēma, maitas). Tur viņš audzē melones, arbūzus un pat ananāsus. Viņš ir lepns par to, ka šajā klimatā spējis izauklēt tādu kaprīzu augli (vai kas viņš tur ir, ananāss, zāle?).
To viņš stāsta tumšādainiem puišiem no Peru, kuri ieradušies Odesā pēc kokmateriāliem, un vedīs tos nelielā kravas mašīnītē pāri okeānam.
Es tā sapratu, Peru ir liels koku trūkums, visu izcirtuši, un ir izdevīgi pat šādi. Puiši māj ar galvu, bet, šķiet, krieviski nesaprot, un māj vienkārši tāpat.
P.S. Sapni iedvesmoja tas, ka reālē man uzdāvināja arbūza stādu, saucas "Saldais Mazulis". Varat mani tagad tā arī saukt!